Es nesen uzrakstīju rakstu par iepazīšanās randiņiem un rēķinu apmaksu tajos. Kurš “uzsauc”, jeb apmaksā rēķinu? Vīrietis? Katrs par sevi? Vai varbūt sieviete?
Esmu saņēmis gandrīz pieci simti vīriešu un sieviešu komentāru par šo tēmu. Visi viņi dalījās ar savu viedokli, pamatojumu un personiskajiem stāstiem.
Vienu stāstu izstāstīja vīrietis, un es gribēju ar to padalīties ar jums.
Lasi arī: Šo meiteni PSRS dēvēja par brīnumbērnu – lūk kā viņas dzīve izvērtusies tagad
Vīrietis nolēma būt īsts džentlmenis un lūdza jaukundzi uz randiņu. Es bija iecerējis viņu pacienāt ar kafiju un labāk viņu iepazīt caur sarunām kādā jaukā kafejnīcā.
Bet meitene nolēma citādi un “aizvilka” viņu uz dārgu restorānu. Viņa pasūtīju kaudzi visādu dārgu ēdienu, un pēc tam pie galdiņa pieaicināja vēl vienu cilvēku…
Bet par to vēlāk…
Lūk, kas notika …
“Šāds gadījums notika ar mani, bet jau kādu laiku atpakaļ. Iepazinos ar jaunu dāmu iepazīšanās vietnē. Sazvanījamies, satikāmies Rīgā (pats neesmu no galvaspilsētas, bet bija darīšanas Rīgā).
Plānoju, ka uz pirmo tikšanos ir diezgan normāli aiziet pasēdēt, dzert kafiju, tēju.
Bet meitene teica, ka ir izsalkusi un vēlas kaut ko ēst. Labi, es nodomāju un uzaicināju viņu doties uz kafejnīcu.
Un ko jūs domājat, viņa man saka, ka viņai nepatīk tā kafejnīca. Viņa dod priekšroku konkrētam restorānam un iesaka tur doties. Un šī ir pavisam cita cenu kategorija.
Es neapdomīgi piekrītu (arvien nezinu kāpēc), un mēs gājām uz turieni. Meitenes izvēle bija tāda, ka, galvā ieslēdzot kalkulatoru, saprotu, ka naudas normālam pasūtījumam man pietiks tikai priekš viņas.
Un tā tas notika. Dāma pasūtīja salātus, jēra šašliku, desertu un dzērienus. Pēc pilnas programmas.
Bet tas vēl nav viss. Tiklīdz viņa pasūtīja ēdienu, tajā brīdī piezvanīja viņas draudzene, kura it kā “nejauši” bija netālu no mums.
Mana pavadone jautā, vai man nebūtu iebildumu, ja draudzene sēdētu ar mums. Es sniedzu apstiprinošu atbildi, un viņa nāca pie mūsu galda.
Tiesa, man jāsaka, ka viņas draudzene, izņemot tēju un desertu, neko vairāk nepasūtīja, atsaucoties uz to, ka viņa nebija izsalkusi.
Apkopojot vēlreiz galvā aptuveno summu, es sapratu, ka es noteikti nebiju izsalcis. Un es sev pasūtīju pašu minimumu.
Protams, naudas bija pietiekami. Bet jūs paši saprotat, ko tas man maksāja. Ar šādu parādību saskāros pirmo reizi mūžā.
Šāds randiņš mani atturēja no vēlmes iepazīties ar šo jauno dāmu. Bet kas ir pārsteidzošākais, viņa man vēlāk vairākas reizes piezvanīja, vēlējās satikties.
Kopumā es biju ļoti dusmīgs gan uz sevi, gan uz viņu, gan par visu situāciju. Un bija pilnīgi sajūta, ka tevi vienkārši izmanto.
Ko jūs darītu, ja būtu manā vietā? Gribētos zināt jūsu viedokli!
P. S. Es gribēju būt džentlmenis, bet sanāca kā sanāca!”
Personīgi mans viedoklis ir šāds: ja kaut kas notiek, kas jūsuprāt ir nepieņemami, nepatīkami, aizskaroši, labāk par to pateikt uzreiz. Turklāt svešinieks (draudzene) vispār neiederas pirmā randiņa kontekstā.
Lasi arī: Skandāls Krievijā: Kristīna Orbakaite “met akmeņus mātes Allas Pugačovas dārziņā”
Ja jūs ejat pret saviem principiem, kāpjat pats sev uz rīkles, tad nebīnaties, ja pēc tam moka dusmas un nožēla.
Kāpēc tas bija vajadzīgs, ja pirmais randiņš domāts, lai diviem cilvēkiem būtu ērti, patīkami un labi? Slikta pieredze nav labākais veids, kā sākt attiecības.
[…] Uzaicināja uz randiņu. Viņa gribēja iet uz dārgu restorānu un uztaisīja lielu rēķinu. Lūk … […]